Cik daudz vajag bērnam?

Mairita Lūse ir Rīgas domes deputāte un vides aktīviste. Darbojoties “Zero Waste Latvija”, Mairita ir pētījusi cilvēku zaļā dzīvesveida un atkritumu radīšanas un izmešanas paradumus. Domē Mairita darbojas Sociālo jautājumu, mājokļu un vides komitejā. Viņas prioritārie jautājumi ir saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu, ūdens kvalitātes un zaļā dzīvesveida veicināšanu. Mairita ir arī mamma meitiņai Gabrielai. Kādus padomus viņa būtu sniegusi pati sev, laikā, kad gaidīja bērniņu, par apzinātu Zemes resursu neizlietošanu un bērnu nākotni. Šeit Mairitas stāsts.

“Es ļoti naivi ceru, ka…” Ar šādu frāzi grūtniecības laikā iemācījos runāt par saviem tuvākās un tālākās nākotnes plāniem. Katra diena varēja nest pārsteigumus. Varbūt rīt man pēkšņi būs nelaba dūša? Varbūt būs jādodas uz dzemdību namu? Varbūt mans bērns ļoti daudz raudās un man nekam nebūs laika? Apzināti neveidoju ne ideālo dzemdību, ne arī “es-pasaules-zaļākā-un-pareizākā-mamma” plānus, bet tādi tomēr uzradās. Pēc piedzimšanas manai meitai atklāja veselības problēmu, kam bija nepieciešama steidzama operācija. BKUS savu divas dienas veco zīdaini ieraudzīju ne tikai pieslēgtu vadiem un caurulēm, bet arī ar knupi mutē. Tajā brīdi atcerējos visas gudrās grāmatas un mājas lapas, kas ieteica bērniem pirmās nedēļas vai pat mēnešus knupi nedot. Ievilku dziļu elpu un, kamēr apkārt pīkstēja intensīvās terapijas aparāti, sāku no nulles.

Tagad Gabrielai ir jau gads. Operācijas ir aiz muguras, un viņas dzīves mērķis ir izmantot tualetes vāku kā bungas. Es šī gada laikā ne tikai esmu turpinājusi darboties biedrībā Zero Waste Latvija, bet arī esmu kļuvusi par Rīgas domes deputāti. Viss piedzīvotais mani ir padarījis iecietīgāku pret citiem vecākiem, kā arī pret sevi. Ja es varētu patīt laiku atpakaļ, lūk, ko es sev pastāstītu savai lielvēderainajai versijai:

Bērniem pirmajā gadā vajag maz

Grūtniecības laikā Facebook reklāmas man katru dienu rādīja jaunas lietas tādu problēmu risināšanai, par kuru esamību es pat nebiju iedomājusies. Ja jau tā iegādāties visu nepieciešamo ir sarežģīti, savienot to ar zaļo dzīvesveidu ir vēl grūtāk. No vienas puses, baidījos nopirkt liekas lietas, no otras puses, – baidījos aizmirst kaut ko svarīgu, un tad steigā iegādāties nepiemērotus un videi nedraudzīgus produktus. Pirms mēneša bijām slimnīcā uz pēdējo operāciju. Viss bērnam nepieciešamais ietilpa vienā somā. Nu jau ar skaidrāku prātu sapratu, ka bērniem vajag maz. Nesen pārskatījām mantu kasti, un pusi Otrās elpas dārgumu noglabājām skapī. Mazā to pat nav pamanījusi. Pirmajā gadā bērniem vajag vecāku sejas, siltumu, sausumu un ēdienu. Tas arī viss. Desmit attīstošās rotaļlietas divu vietā nepadarīs tavu bērnu piecas reizes gudrāku. Divdesmit krekliņi piecu krekliņu vietā nenozīmēs, ka tu savu bērnu mīli četras reizes vairāk. Domāju, ka reizēm ar lietām vēlamies izrādīt mīlestību vai arī apliecināt paši sev, ka esam labi vecāki.

Nepiedāvāšu sarakstu ar to, kas mums šī gada laikā noderēja un kas nē. Katras ģimenes situācija ir atšķirīga. Vēlos tikai aicināt ievilkt elpu pirms katra pirkuma. Tas palīdzēs gan ģimenes bankas kontam, gan arī videi.

Atrodi savu vietu bērnu mantu nodošanas vilcienā

Pirmo reizi meitu uz sešām stundām atstāju vienu ļoti savdabīga iemesla dēļ – braucu rakņāties pa tiem atkritumiem, ko cilvēki iemet dalīti vākto atkritumu konteinerā, bet kurus pēc tam tomēr nevar pārstrādāt. Ievērojama daļa no pārstrādei nederīgajiem atkritumiem bija apģērbs (30% no visa, kas nebija iepakojums) un rotaļlietas (9% no visa, kas nebija iepakojums). Rotaļlietām aizjaukta māja. Bērns, kas aiz apjukuma nespēj ar tām spēlēties. Tajā pašā laikā atkritumu poligoni pilni ar lētiem plastmasas niekiem. Pēc pēdējiem datiem 30% no Getliņu atkritumu poligonā apglabātajiem atkritumiem ir nepārstrādājami plastmasas produkti, bet 26% – tekstils.

Man ir noveicies ar ģimeni. Daudziem ir mazi bērni, un mūsu mājas ātri piepildījās ar dažādu izmēru drēbītēm un rotaļlietām. Varu bez aizkavēšanās nosaukt tos piecus bērnus, kas ir gulējuši manas meitas gultiņā pirms viņas. Par šo vieglumu, ar kuru latvieši viens otram nodod bērnu mantas, mans vīrs, itālis, bija pārsteigts. Itālijā šī tradīcija jau esot izmirusi. Brīdī, kad vēlējos daļu mūsu mantu nodot viņa darba kolēģei, viņš nedaudz apmulsa, un jautāja, vai tā tiešām esot pieņemts. Tajā brīdī atgādināju, ka no pāris darba sarunām biju atgriezusies ar bērnu drēbju maisiem, kas kādam bija aizķērušies mājās.

Dzīvot tikai no ģimenes un paziņu atdotajām lietām, protams, nevar. Otrās elpas veikalus uztveru kā mantu nomas vietas. Ja nopirktais pirkums neder, bez vainas apziņas to aiznesu atpakaļ un ievietoju ziedojumu kastē. Lai tiek nākamajam! Lietoto apģērbu veikalos esmu atradusi vislieliskākos krekliņus, bet Andele Mandele mūsu mājās ir ienesusi ratus. Ja nu lietotas preces nevar atrast, vai arī nešķiet piemērotas, ir pietiekami liels ekoloģisko produktu piedāvājums.

Tagad man priekšā gaidāms smags darbs – pārskatīt rotaļlietas un samazināt to daudzumu. Meita aug. Redzu, ka ar daļu no rotaļlietām viņa spēlējas, bet citas tikai izvelk no kastes un nomet. Lai gan strikti nesekoju nevienai audzināšanas skolai, mani tomēr piesaista Montesori idejas, kurās rotaļlietas ir līdzeklis, nevis mērķis.

Nebaidies no auduma autiņbiksītēm

Pirmā lieta, kas daudziem ienāk prātā, runājot par zero waste vecākiem, ir auduma autiņbiksītes. Daži vecāki šaubās, vai auduma autiņbiksītes tiešām ir videi draudzīgākas – to mazgāšanai taču tiek patērēts ūdens un enerģija. Vēlreiz apstiprināšu, ka mazgājamās autiņbiksītes ir videi draudzīgākas, pat ja tiek ņemta vērā to mazgāšana. Aprēķini ir aptuveni, bet ASV dati liecina, ka vienreizlietojamās autiņbiksītes sastāda 5% – 40% no visiem poligonos apraktajiem atkritumiem, bet Lielbritānijas dati saka, ka autiņbiksītes sastāda 2% – 3% no visiem mājsaimniecībās radītajiem atkritumiem. Latvijā atsevišķi dati par autiņbiksītēm nav pieejami. Analizējot poligonos apglabāto atkritumu daudzumu, tie tiek pieskaitīti pie papīra un papīru saturošiem atkritumiem, kas kopā veido aptuveni trešdaļu no Getliņu atkritumu poligonā apglabātajiem atkritumiem. Ja gribam sasniegt ES noteiktos atkritumu apglabāšanas mērķus (10% no visiem atkritumiem 2035. gadā), vienreizlietojamās autiņbiksītes būs jāaizstāj ar videi draudzīgākām alternatīvām.

Arī autiņbiksītes var atrast lietotas, piemēram, Facebook grupā Auduma (mazgājamās) autiņbiksītes. Pirms veikt lielāku pirkumu, laba doma ir pamēģināt vairākus autiņbiksīšu modeļus, lai saprastu, kuras bērnam ir vispiemērotākās. Puika vai meitene, apaļīgāks vai slaidāks bērns – šie un daudzi citi faktori var ietekmēt to, kuras autiņbiksītes bērnam būs vispiemērotākās. Manam bērnam īpašu prasību nebija, un derēja praktiski visas, bet ir arī bērni, kuriem īstās autiņbiksītes tomēr nākas pameklēt.

Ja mājas ir automātiskā veļas mašīna, tad auduma autiņbiksīšu izmantošana nav sarežģīta. Žāvētājs darbu atvieglo vēl vairāk, bet ievērojami palielina izmantotās enerģijas daudzumu. Arī modernās autiņbiksītes nav pagātnes marles autiņi. Tās izmantot ir viegli un ērti. Turklāt tas, ka mājās ir auduma autiņbiksītes, neliedz izmantot vienreizlietojamās autiņbiksītes naktīs, ceļojumos vai arī īpaši smagās dienās.

Ja nu tomēr vairākas reizes lietojamās autiņbiksītes neder, ir arī citas iespējas būt kaut mazliet zaļākam. Kompostējamās autiņbiksītes es vairāk uzskatu par zaļmazgāšanos – ja vien pie mājas nav komposta kaudze un neesam izpētījuši, vai mūsu izvēlētās autiņbiksītes tiešām ir kompostējamas mājas apstākļos, no tām nav īpaša labuma. Kompostu, kurā ir bērnu autiņbiksītes, nevajadzētu izmantot dārzā, bet gan, piemēram, puķēm, jo mājas komposts visdrīzāk nesasniegs temperatūru, kas nepieciešama baktēriju iznīcināšanai. Industriālās kompostēšanas sistēmas šādas autiņbiksītes visbiežāk nepieņem. Ekoloģiskās vai arī CO2 neitrālās autiņbiksītes ir nākamā labākā izvēle.

Uzmanīgi ar mājražojumiem un vecām lietām

Lai cik skaisti arī būtu kāda mazā ražotāja gatavotie grabuļi, pirms to iegādes ieteiktu padomāt, vai tie ir droši. Vai no tiem nevar atdalīties kāda detaļa? Vai to izgatavošanā izmantotie materiāli nav veselībai kaitīgi? Labu gribošu un talantīgu cilvēku izgatavotās rotaļlietas reizēm ne tikai nav videi draudzīgas, bet var pat būt bīstamas. Ražotāja izmērs vai ražošanas vieta pati par sevi negarantē produkta draudzīgumu videi vai bērnam.

Iesaku pārskatīt arī vecmāmiņu mantojumā atstātās rotaļlietas un apģērbu. Starp man atdotajām mantām bija ļoti skaists, labas kokvilnas krekliņš ar podziņām. Apvilku to vienu reizi, bet sapratu, ka pavadīju pārlieku daudz laika, pārliecinoties, ka pogas tiešām ir labi un stipri piestiprinātas.

Iepērkot lietotas mantas, pastāv arī citi riski. Patērātāju tiesību aizsardzības centrs regulāri atsauc rotaļlietas un citus bērnu produktus. Ar viņu palīdzību var uzzināt, piemēram, kuras rotaļlietas ir atsauktas no tirgus, jo tajās ir pārsniegts ftalātu līmenis. Ja nedrošas detaļas var saskatīt, tad šādas analīzes var veikt tikai laboratorijās.

Prioritāte ir bērna un vecāku labsajūta, bet nedrīkst aizmirst arī nākotni

Diemžēl vai par laimi nav vienas pareizās receptes “labajam” vai “zaļajam” vecākam. Katram jāmeklē savs ceļš. Saniegt perfekciju ir neiespējami, un man patīk, ka aizvien vairāk sākam to atzīt. Atklātas sarunas ir kā atvērts logs, kas ļauj esošajiem un topošajiem vecākiem uzelpot. Tiesa, lai atzītu savus trūkumus, kā arī to, ka ir iespējami citi ceļi, cilvēkam ir jābūt par sevi pārliecinātam.

Man šķiet, ka mūsdienu bērniem ir vairāk iespēju gan izklaidēties, gan izglītoties. Ir pieņemamāk runāt gan par ar bērnu audzināšanu saistītajām problēmām, gan lasīt psiholoģijas un bērnu audzināšanas grāmatas un sociālo tīklu kontus. Skatos uz savu meitu un priecājos par visu, ko varu viņai sniegt. Bērni ir jāaudzina “zaļāk” nevis tāpēc, lai vecāki varētu to atzīmēt kā ķeksīti pie saviem sasniegumiem, bet gan tāpēc, lai arī mūsu bērni saviem bērniem varētu nodrošināt labus apstākļus, piesārņotā un klimata pārmaiņu satricinātā pasaulē tas nebūs iespējams.