Daces stāsts

Dace Maķevica ir mamma trīs bērniem un, kā pati saka, – ir absolūta vegānisma fane! Viņa dzīvo Kurzemē un ar savu enerģiju, ēstgatavošanas prasmi un interesi par vegānismu aizrauj arī līdzcilvēkus. Dace ir brīnišķīgs piemērs, kā vienkārši, cilvēcīgi, saudzējot sevi, var veicināt sabiedrības izpratni par vegānismu. Šeit Daces stāsts.

Man pašai ir 3 bērni. Divas meitas (13 un 8 gadi) un dēliņš (9 mēneši). Visa ģimene esam kļuvuši vegāni (pateicoties “Neapēd zemeslodi” akcijai un Tev, Sanita!). Pagājis tikai gads, bet tik daudz ir uzzināts, atklāts, izpētīts! Mazais kopš dzimšanas ir vegāns.
Kā mēs nonācām līdz vegānismam?
Man, paliekot stāvoklī, bija slikta pašsajūta no gaļas. Bet es ēdu, “jo gaļa ir jāēd”… Tad vīrs Netflix uzdūrās dokumentālai filmai “The game changers”, noskatījās un paziņoja, ka neēdīs gaļu! Es biju šokā! Kā neēdīs, ko tad vispār ēdīs?! Vecākā meita tajā pašā laikā pati sāka interesēties par vegānismu. Man apnika mocīties ar šķebinošu dūšu, ēdot gaļu, noskatījos filmu, tad vēl citu. Sapratu- viss, negribu vairs ēst dzīvnieku gaļu.
Tas sakrita ar laiku, kad Facebook parādījās informācija par kampaņu “Neapēd zemeslodi”, intereses pēc pieteicos. Vēl kādus 2 mēnešus ēdu veģetāriski, jo nekas svarīgāks par siermaizi vakarā man nebija! Taču paralēli arī piena produkti vairs negāja kopā ar manu uzturu un iespaidiem, kurus guvu, skatoties informatīvas filmas, lasot dažādus informācijas avotus. Noskatoties tikai treileri filmai “Dominion”, es raudāju nedēļu, un man bija fiziski slikti, morālas lomkas par to, ka es biju tāda…
Jau gandrīz gadu esmu vegāne!
Un, kopš nelietoju piena produktus, jūtu, ka ir uzlabojusies mana pašsajūta, veselība. Man vairs nav migrēnas ! Agrāk bija dažas dienas, kad nesāpēja galva, tagad nezinu, kā ir, kad sāp!
Es tik ļoti mīlu mūsu planētu un gribu, lai tā vēl tikpat skaista paliek maniem bērniem, mazbērniem, un apzinos, cik liela nozīme ir tieši cilvēku dzīvesveidam un uzturam!

Ikviens var sniegt milzīgu ietekmi un atbalstu labākai nākotnei! Es, piemēram, visiem stāstu, ka esmu vegāne un par savu ceļu līdz tam. Gatavoju ēdienu un cienāju citus. Dalos ar receptēm, stāstu par dzīvnieku produktu alternatīvām. Iesaku noskatīties filmas. Arī sava iecienītā veikala pārdevējai esmu aizvedusi siltas vegāniskas pusdienas gatavotas no produktiem, kurus tur pērku. Tāpat vien, lai pārsteigums!
Ēdiena gatavošana ir mana sirdslieta, mani viesi, ciemojoties pie mums, ēd vegāniskus ēdienus un bieži jautā receptes. 3 reizes nedēļā pēc treniņa manis gatavotas vegāniskas vakariņas ēd arī daļa Talsu florbola virslīgas komandas puišu.

Nupat oktobrī Skolotāju dienas pasākumā es biju uzaicināta uz tuvējo internatskolu, kurā mācās bērni ar īpašām vajadzībām, lai pastāstītu par vegānismu, savu ceļu līdz tam, dalīties savos atklājumos vegānisko maltīšu gatavošanā. Skolas darbinieki aktualizē veselīgu dzīvesveidu savā darbavietā, un skolotājas vienmēr ir ieinteresētas uzzināt ko jaunu. Skola ir piedalījusies dažādos kulinārijas konkursos, organizē pasākumu “Jaunais pavāriņš”, gatavo arī mājturības stundās, vasarās bērni darbojas skolas virtuvē (pirmā prakses vieta). Vasaras ēdnīca ir pieejama ikvienam, kurš dodas atpūtā uz jūru! Pabeidzot 9.klasi, skolēniem ir iespēja turpināt mācības un iegūt pavāra palīga profesiju. Tieši šajā mācību posmā skolēni uzzina par veģetāriešiem un vegāniem piemērotu uzturu. Skola piedalās izglītojošajā programmā “Dzīvei gatavs”.
Pasākuma rīkotājai ideja par manis uzaicināšanu radās, novācot dārzā burkānus! Viņa bija aizdomājusies par veselīgāku ēšanu un dzīvošanu, atcerējusies TV redzēto raidījumu, kur gatavoju vegānisku maltīti un nolēmusi mani uzrunāt! Jūtos ļoti pateicīga par šo iespēju un pieredzi!
Uz šo pasākumu es pagatavoju vegāniskas uzkodas, kuras tika atzītas par labām. Ēdējas bija pārsteigtas, ka zināmā garša nebija no pierastajiem produktiem! Bija jāapsola aizsūtīt receptes. Galdā cēlu burkānlašmaizītes, “ne tunča maizītes, pelēko zirņu pastētes maizītes, banānu-šokolādes keksiņus, sojas “ne gaļas pīrāgus, “ne siļķi kažokā (šo recepti meklē kategorijā Receptes– BV) un mazās “Cielaviņas”! Viss 100% vegānisks! Par Cielaviņām bija īpašs pārsteigums, un tās pat tika novērtētas par gardākām nekā īstā versija… Par vegānismu skolas darbinieki bija dzirdējušu, ka tāds vispār ir, bet neko sīkak nezināja. Sarunas gaitā bija jautājumi par uzturvielām, to pietiekamu uzņemšanu, maltīšu izmaksām, piena un gaļas produktu alternatīvām.
No sirds priecājos par šo iespēju dalīties pieredzē, ka pastāv interese par veselīgu, videi un dzīvniekiem saudzīgāku dzīvesveidu! No šīm skolotājām vēsts aizies tālāk bērniem! Vasarā, iespējams, varēs ēdnīcā baudīt vegānisku maltīti.

Galvenais ir runāt, stāstīt, uzklausīt un paskaidrot!
Un, kā man teica viena jauka sieviete, – ja mēs būtu piedzimuši ar tām zināšanām, ar kurām aiziesim no šīs pasaules…