Grūtniece vegāne

Stereotipi un zināšanu trūkums ir pamats tam, ka Latvijas sabiedrībā grūtniece vegāne joprojām tiek uztverta kā sieviete, kuras uztura izvēle visdrīzāk radīs veselības problēmas gan pašai, gan gaidāmajam bērnam. Grūtniecei tiek atgādināts, ka, neēdot dzīvnieku gaļu, radīsies dzelzs trūkums organismā, ka bērns piedzims ar mazu svaru un grūtniecība būs jāpavada fiziskā bezspēkā un slimnīcas gultā.
Vai arī grūtniece vegāne var iznēsāt bērniņu, nekaitējot nedz savai, nedz bērna veselībai? Kas jāzina katrai grūtneicei, neatkarīgi no uztura izvēles? Kāpēc savstarpēja uzticēšanās ir svarīga gan pacientam, gan medicīnas profesionālim? Ginekoloģe Karlīna Elksne sarunā ar Sanitu Ločmeli kliedē bažas, dalās savā pieredzē un zināšanās.

Es gribētu uzsākt mūsu sarunu ar vienu vienkāršu, bet ļoti svarīgu jautājumu. Vai sieviete- vegāne var būt fiziski vesela grūtniece un laist pasaulē veselu bērniņu? Ja vai nē?

Jā, to apstiprina gan pasaulē veikti pētījumi, gan mana personīgā ārstes pieredze.

Vai to apstiprina arī Latvijas un starptautiskās ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija?

Latvijas ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija atzīst, ka ,ja tiek ievēroti visi sabalansēta uztura un papildu uzturvielu uzņemšanas rekomendācijas, kā arī regulāri veikta hemoglobīna kontrole, vegānisms atzīstams par grūtniecībai drošu diētas veidu.

Uztura bagātinātāji. Kurus, cik daudz un kāpēc rekomendē grūtniecēm un kurus īpaši vajadzētu lietot grūtniecēm vegānēm?

Visām grūtniecēm šobrīd rekomendē folskābi 400 mkg, D vit.800-1000 SV, jods 150-250 mkg.  Grūtniecēm vegānēm papildus rekomendē arī B12 vitamīnu. Rekomendētā deva grūtniecēm ir 2,0 mkg.
Jāmin, ka medicīna attīstās un arī vadlīnijas var mainīties, tāpēc iesaku jautāt speciālistam par jaunākajām aktualitātēm.
Vegānēm / veģetārietēm savā uzturā jāpievērš uzmanība sekojošām uzturvielām-
Dzelzs– grūtnieces vegānes ir riska grupā dzelzs deficīta anēmijas attīstībai, taču tas nenozīmē, ka tiktu rekomendēts lietot dzelzs preperātus profilaktiski. Uz vegānēm attiecas tieši tās pašas anēmijas korekcijas rekomendācijas, kas uz grūtniecēm – nevegānēm. Proti, dzelzs substitūcija jāsāk lietot, ja hemoglobīna līmenis ir zem 110 g/L.

Kalcijs– mikroelements, kas nepieciešams ne tikai bērniņa skeleta sistēmas attīstībai, bet arī adekvātas nervu un muskuļu sistēmas funkcionēšanai. Lai arī grūtnieces vegānes ir riska grupā samazinātai kalcija uzņemšanai, vadlīnijas nenosaka obligātu kalciju saturošu pārtikas piedevu lietošanu. Nepieciešamo dienas devu iespējams saņemt arī ar sabalansētu vegānisku uzturu.

Folijskābe– rekomendētā folijskābes deva grūtniecēm vegānēm neatšķiras no citām. Tie ir 400 mikrogrami dienā- ja vien nav kādas papildus indikācijas, kuru dēļ nepieciešams lietot lielāku devu.

Jods ir ļoti svarīgs elements bērna nervu sistēmas attīstībai. Latvijas grūtnieces ir riska grupā samazinātai joda uzņemšanai, tamdēļ tiek rekomendēta tā papildus uzņemšana -150-250mkg.

Pietiekama cinka uzņemšana ar uzturu ir iespējama, tamdēļ netiek rekomendēta obligāta cinku saturošu uztura bagātinātāju lietošana. Taču, ja grūtniecei ir aizdomas, ka viņas lietotais uzturs nesatur pietiekamu cinka devu, papildinājums ir vēlams.

Olbaltumvielas– grūtniecības otrajā pusē nepieciešams nedaudz (apmēram par 10%) palielināt uzņemto olbaltumvielu daudzumu. Uztura speciālistu vidū valda vienprātība, ka grūtniecības laikā nepieciešams lietot kvalitatīvas olbaltumvielas- pat sievietēm, kuras uzturā lieto gaļu, tiek rekomendēts uzņemt vairāk olbaltumvielu ar pākšaugiem, riekstiem un citiem augu valsts produktiem. 

Enerģētiskā vērtība– papildus uzņemto kaloriju vērtība ir atkarīga no grūtniecības trimestra. Pirmajā trimestrī tās ir papildus tikai 100, bet otrajā un trešajā – 300 kilokalorijas. Protams, šis enerģētiskās vērtības papildinājums jāuzņem ar kvalitatīviem produktiem.

Omega 3 taukskābes– taukskābes īpaši būtiskas ir otrajā un trešajā trimestrī. Lai uzņemtu tās pietiekamā daudzumā, grūtniecēm vegānēm rekomendē papildus lietot linsēklas un kaņepju eļļu saturošus produktus. Pietiekams taukskābju daudzums nepieciešams bērna sirds- asinsvadu un nervu sistēmas attīstībai, kā arī mazina mātes pēcdzemdību depresijas risku.

Bieži vien grūtniecēm novēro sliktu pašsajūtu, nepatiku pret ēdienu vai tieši pretēji- vēlmi pārtikt tikai no viena veida produktiem. Pastāsti, lūdzu, kā grūtniecei vegānei / veģetārietei līdzsvarot nepieciešamo uzturvielu un enerģijas daudzumu? 

Protams, ja slikta pašsajūta ir ilglaicīga, izmantot profesionāļa- uztura speciālista, ginekologa- ieteikumus ir vērtīgi. Taču es ieteiktu nesatraukties par to, ja grūtniecības sākumā ir izteikta nepatika pret dažādiem produktiem- arī grūtniecības toksikoze ir sastopama pat līdz 60% grūtnieču. Ir pilnīgi pieļaujami, ja grūtniece pirmajā trimestrī zaudē svaru ( īpaši tas attiecas uz sievietēm ar lieko svaru).

Šobrīd vegānu, veģetāriešu sabiedrībā valda liels skepticisms attiecībā uz ārstu ētisko nostāju un profesionālajām zināšanām, pieņemot pacienta atšķirīgo dzīvesveidu. Nereti pacients nezina, vai var ārstam uzticēties pilnībā un izstāstīt, ka uzturā tiek ierobežoti vai pilnīgi izslēgti dzīvnieku valsts produkti. Tās bieži vien ir bailes saņemt pārmetumus, ieteikumus atmest šo dzīvesveidu un nedarīt pāri bērnam. Vai, Tavuprāt, medicīnas darbiniekam- ārstam, vecmātei un citam personālam, kuram ir tieša saskarsme ar pacienti- grūtnieci, būtu jāzina, ka sieviete uzturā lieto vegānisku, veģetāru uzturu? Kāpēc?

Lai vai kā man būtu vēlme teikt “jā”, es tomēr būšu nedaudz kritiska- iespējams, ka dažos gadījumos labāk ir to noklusēt, jo speciālistu reakcija tik tiešām nav paredzama. Turklāt, ja sieviete apmeklē uztura speciālistu, kurš ir informēts par viņas diētas plānu, domāju, ka ar to vajadzētu pietikt. Ir vēl kāda būtiska nianse- esmu pārliecināta, ka Latvijā ir pietiekami daudz vegāniem/veģetāriešiem draudzīgu speciālistu. Tamdēļ, ja jūtat, ka ar konkrēto speciālistu neveidojas vēlamais kontakts- ieteiktu atrast citu. Bērniņa gaidīšanas laiks tomēr ir ļoti sensitīvs posms sievietes dzīvē, tāpēc svarīgi, lai blakus ir patiešām saprotošs un atbalstošs profesionālis.

Karlīna Elksne topošajiem vecākiem iesaka izlasīt Latvijas ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas izdotos informatīvos bukletus “Gribu būt māmiņa” un “Gribu būt tētis”, kuros apkopota profesionāla informācija par topošās ģimenes fizisko un emocionālo labsajūtu. Meklējiet tos Bērnu vegānu Bibliotēkā.