Ikšķiles Brīvās skolas tiesvedība

Ikšķiles Brīvās skolas ceļš uz veģetāras ēdināšanas atļaušanu izglītības iestādēs.

Plašsaziņas līdzekļos bija publicēta, tādēl, iespējams, jau  dzirdēta ziņa, ka Ikšķiles Brīvā skola 2016.gadā uzsāka tiesvedību ar Pārtikas Veterināro dienestu (PVD) par veģetāra uztura atļaušanu izglītības iestādēs. Šajā rakstā detalizēti un secīgi aprakstīsim veģetāra uztura juridisko ‘legalizācijas’ ceļu, kas tika panākts, pateicoties uzņēmīgajai Ikšķiles Brīvajai skolai.

Sākotnēji Ministru kabineta noteikumi nr. 172 “Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem” (turpmāk – ‘’Noteikumi’’) neparedzēja iespēju pasniegt izglītojamajiem tikai veģetāru uzturu. Bija spēkā prasība obligāti iekļaut ēdienkartēs noteiktu daudzumu gaļas vai zivju produktu.

Tā kā Ikšķiles Brīvajā skolā tika pasniegts veģetārs uzturs, Pārtikas veterinārais dienests sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu un piemēroja sodu par noteikumu neievērošanu. Skola pārsūdzēja šo PVD lēmumu tiesā, un pirmās instances tiesa 2016. gadā pieņēma lēmumu par labu Ikšķiles Brīvajai skolai, norādot, ka veģetāra uztura lietošana  ir cilvēka pamattiesības un ir jābūt paredzētai iespējai izglītības iestādēs to pasniegt. PVD šo spriedumu pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā. 

Apgabaltiesa būtībā ieņēma atšķirīgu nostāju un lēma, ka veģetāru uzturu izglītības iestādēs drīkst nodrošināt tikai tad, ja tiek iesniegta ārsta zīme, ka šāds uzturs bērnam ir nepieciešams. Šim spriedumam tika pievērsta arī sabiedrisko mediju uzmanība, pēc kuru veiktās analīzes tika secināts, ka šāds ‘risinājums’ ar ārsta zīmi nav ne praksē īstenojams, ne atbilstošs konkrētai situācijai. Pēc šīs medijos izskanējušās informācijas, kā arī Tiesībsarga komentāriem par cilvēktiesībām neatbilstošām normām, Ministru kabinets pārskatīja Noteikumus un 2018.gada 21.augustā tos grozīja, paredzot iespēju izglītības iestādēs pasniegt veģetāru uzturu, ja ir saņemts vecāku iesniegums un skolas kopējo ēdienkarti ir apstiprinājis uztura speciālists.

Ikšķiles Brīvā skola Apgabaltiesas lēmumu tikmēr bija pārsūdzējusi Augstākajā tiesā, norādot, ka ārsta zīmes pieprasīšana ir nesamērīgs cilvēktiesību ierobežojums un veģetārisms nav medicīnisks stāvoklis, kuram būtu nepieciešama ārsta zīme. Augstākā tiesas Senāts ar 2020.gada 15.jūnijā Apgabaltiesas spriedumu atcēla un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai apgabaltiesai.

Lai arī Noteikumi tika grozīti un veģetārs uzturs tika atļauts, tiesa turpināja skatīt Ikšķiles Brīvās skolas lietu, līdz beidzot 2020.gada 20.oktobrī Administratīvā apgabaltiesa pieņēma jaunu – galīgo – spriedumu, ar kuru atcēla Pārtikas un Veterinārā dienesta lēmumu par gaļas un zivs produktu obligātu iekļaušanu Ikšķiles Brīvās skolas ēdienkartē. Ar spriedumu Apgabaltiesa apmierināja Ikšķiles Brīvās skolas prasību par veģetāra uztura atļaušanu izglītības iestādēs.

Neskatoties uz to, ka paralēli tiesvedības procesam Noteikumi jau tika grozīti un atļāva veģetāru uzturu skolās, šis galīgais Administratīvās apgabaltiesas spriedums, kā arī Augstākās tiesas Senāta spriedums ir ļoti nozīmīgi, jo izskaidro daudzus svarīgus vispārējus cilvēktiesību aspektus, kā arī veicina izpratni par veģetāra uztura piemērojamību dažādām sabiedrības grupām. Augstākās tiesas Senāta spriedums ir publiski pieejams judikatūras nolēmumu arhīvā un vērtējams kā ļoti nozīmīgs tiesību normu skaidrošanas un piemērošanas avots (spriedums atrodams šeit).

Pamatojot savu nostāju, Apgabaltiesa spriedumā norādīja, ka būtiskākais noteikums bērna ēdināšanā ir tāds, ka noteiktā laika posmā (dienā) uzņemtajā uzturā ir jāietilpst konkrētam ēdiena enerģijas (kcal) un uzturvielu (olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti) daudzumam, sasniedzot mērķi nodrošināt organisma pilnvērtīgu attīstību.  Tiesa arī norādīja, ka, lai arī iepriekš spēkā esošā Noteikumu norma paredzēja gaļas un zivs obligātu lietošanu izglītības iestādē, šīs normas tiesiskums apsverams tiesību uz privāto un ģimenes dzīves kontekstā. Tāpēc lietā nepieciešama dziļāka jautājuma analīze pēc būtības. 

Tiesa norādīja, ka atzinumi, kurus [lietas izskatīšanā] tiesai sniegusi Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija un Rīgas Stradiņa universitātes Sporta un uztura katedra [..] abi pauž vienu un to pašu atziņu par veģetāra uztura piemērotību [izglītības iestādēs]. Turklāt atzīmē, ka arī vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē Veselības ministrija [..] ir apstiprinājusi Veselīga uztura ieteikumus veģetāriešiem (ieteikumus var lasīt šeit). Ministrija rīkojumā atzīst, ka pilnvērtīgs un pārdomāts veģetārs uzturs sniedz organismam nepieciešamo enerģiju un uzturvielas. Vēl vairāk, lietas izskatīšanas laikā Noteikumi tika grozīti un to 2.pielikums papildināts ar jaunu normu, proti [..] “pieļauj izglītības iestādei nodrošināt veģetāru ēdienkarti, ja ir iesniegts bērna likumiskā pārstāvja rakstveida iesniegums.”[..] 

Apstiprinot veģetāra uztura atļaušanu izglītības iestādēs, tiesa norāda, ka “pati [Veselības] ministrija anotācijā atsaucas uz Latvijas Diētas ārstu un uztura speciālistu norādīto, ka pārdomāta, sabalansēta un pilnvērtīga veģetāra ēdienkarte [..] var nodrošināt bērnu un pieaugušo ar nepieciešamajām olbaltumvielām, vitamīniem un minerālvielām.”

Kā spriedumā norāda tiesa, “lai arī grozījumi Noteikumos stājušies spēkā pēc pārsūdzētā [PVD] lēmuma pieņemšanas, tie parāda valsts izpratni par to, ka veģetārs uzturs vispārīgi var nodrošināt visas organismam nepieciešamās uzturvielas [..]. Līdz ar to noteiktais [cilvēktiesību] ierobežojums [iekļaut ēdienkartē gaļu un zivis] nav samērīgs, jo Noteikumu mērķi ir iespējams sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, nosakot tādu ēdienkarti, kas nodrošina nepieciešamo uzturvielu daudzumu.”

Nobeigumā jāatzīmē, ka kopumā tiesvedības process ir veicinājis izpratni par veģetārismu, akcentējot divus galvenos aspektus. Pirmkārt, tiesības izvēlēties veģetāru uzturu savam bērnam ir cilvēktiesības, kas ir nostiprinātas Satversmē. Līdz ar to tās drīkstētu ierobežot tikai tādos gadījumos, kas varētu norādīt uz iespējamu nepilnvērtīga uztura saņemšanu bērnam. Otrkārt, veģetārs uzturs tiesas procesā ar neatkarīgiem uztura speciālistu un ekspertu atzinumiem ir atzīts  par bērniem piemērotu un sabalansētu uzturu. 

Rakstu sagatavoja juriste Kristīne Mežale.