Palīgā- mans bērns vēlas kļūt par vegānu!

Evita Štāla, Mg.psych., sniedz ieskatu situcijās, kad bērns pats izvēlas samazināt vai pilnīgi atteikties no dzīvnieku valsts produktu lietošanas. Rodas jautājums- ko domā un jūt vecāki un kā saglabāt saikni ar savu bērnu šādā situācijā?

Šobrīd, jāatzīst, arvien vairāk bērnu iesaistās pasaules glābšanā, kas saistīta ar klimata pārmaiņu jautājumiem. Tas ietver zero waste idejas, resursu taupīšanu, ūdens uzpildīšanu daudzreiz lietojamā pudelē, atteikšanos no gaļas produktiem, padomu sniegšana vecākiem, kā pareizāk dzīvot, kā arī dažādas ikdienas aktivitātes- pa pilsētu pārvietoties ar riteni, iepirkties second hand, iestādīt kokus, abalstīt mazos uzņēmējus, savākt izmestos atkritumus u.c. darbības.

Arī es savā psihologa praksē saskaros ar gadījumiem, kad vecāki nezina, kā reaģēt uz to, ka bērns atsakās ēst dzīvnieku izcelsmes produktus.
Pirmā reakcija ir noliegums, kas ir dabiska reakcija, kad cilvēki saskaras ar ko jaunu un nezināmu. Kā tas būs- tagad Tu neēdīsi vairs kotletes, cepeti un pat pīrādziņus! Noliegums arī izpaužas tā, ka vecāki pat par to neparunā ar jaunieti, pieņemot, ka tas ir tikai tāds untums, un turpina gatavot ēst kā iepriekš.

Tāpēc pirmais un būtiskākais- runājiet ar savu bērnu! Pajautājiet, kas viņam licis pieņemt šādu lēmumu, kā viņš saredz, kā tas izmainīs ikdienu, kā tas mainīs ēšanas paradumus, un ko bērns vai jaunietis sagaida no jums kā vecākiem!

Vēl viena bieži sastopama reakcija- vecāki ārēji pieņem šo bērna izvēli, bet iekšēji nē. Līdz ar to viņi, no vienas puses, bērnam liek justies saprastam un akceptētam, bet, no otras,- nekas pēc būtības nemainās. Iespējams, ļauj atteikties no gaļas produktiem tajā ēdienreizē, kad tie pagatavoti, bet nekas īpašs tā vietā netiek piedāvāts. Jāatzīst, ka tas bērnā arī radīs emocionālo plaisu, jo vecāki neiedziļinās tajā, ko viņš saka, pat ja tas patiešām ir tikai untums, kā vecāki domā, vai īslaicīga izvēle. Taču jāatceras- tā ir izvēle, ko bērns šobrīd ir izdarījis. Un jūs šo izvēli varat padarīt veselīgāku no vairākiem aspektiem- veselības, izziņas, emocionālās labsajūtas, savstarpējo attiecību, informatīvā u.c.

Praksē redzu, ka ir arī vēl viena tipiska reakcija- labi, es pieņemu, ka Tu esi tagad vegāns vai veģetārietis, un sāku iedziļināties un gatavot to, kas, manuprāt, bērnam būtu vislabākais no diētas viedokļa. Tas, kas atkal pietrūkst, ir apjaust, kas bērnam no tiem produktiem garšo, ko varam gatavot kopā, kas ir tie produkti, ko nekad neesam ēduši un gatavojuši, kas bērnam noteikti negaršo. Principā šī reakcija ir balstīta uz pasīvu agresiju- es Tev tagad gatavoju tik daudz un dažādus ēdienus, bet Tu vispār to neēd, tad kāds vegāns Tu esi? Rezultātā- bērns ēd sviestmaizes un makaronus, jūtas nesaprasts, atstumts un viens.

Reakcija- o, tas ir interesanti, ko Tu saki, varbūt mēs visi varam mainīt konkrētus produktus pret jauniem, vegāniskiem pārtikas produktiem,- arī ir sastopama. Un nereti vecāki sāk kopā skatīties raidījumus, lasīt informāciju, aprunāties ar speciālistiem, kas palīdz viņiem nonākt līdz labākajam risinājumam.

Būtiskākais šajā bērna izdarītajā izvēlē ir- sadzirdēt un iedziļināties! Uzdodot jautājumus, paturēt prātā mērķi- ieraudzīt šo vegānu pasauli tuvāk, plašāk, nevis uzbrukt.
Apjaust kopumā, ko tas maina – viņa dzīvē un mūsu kā ģimenes dzīvē, un kā mana reakcija var palīdzēt vai traucēt šajā viņa izvēlē. Atcerieties, ja jaunietis ir nolēmis, tad viņš to realizēs ar jums vai bez jums, tāpēc noteikti drošāk būtu būt emocionāli un fiziski klātesošiem šajā procesā.

Pajautājiet arī sev:
Kas mani šajā procesā uztrauc visvairāk?
Kādi ir mani priekšstati līdz šim par vegānismu?
Ko man nepieciešams vēl uzzināt?

Šobrīd speciālisti, runājot par jauno paaudzi, min faktu, ka viņi ir egocentriski, tāpēc ‘glābj pasauli’, jo viņi vēlas, lai planēta, kurā viņi dzīvo, ir labvēlīga viņiem. Taču tas nemaina faktu, ka arvien vairāk jauniešiem šķiet pavisam normāli šķirot atkritumus, vecākus pamācīt par resursu patēriņu, būt veģetāriešiem, iestāties par dzimumu vienlīdzību, skaļi un atklāti paust savu nostāju. Reizēm arī paši jaunieši ir tikai ārēji demonstratīvi, un viņu vegānisms aprobežojas ar falafelu kebabu vai vegāno burgeri, un vegānisms ir tikai aizsegs tam, lai tiktu pie šīm ātrajām uzkodām. Lūk, vēl viens iemesls, lai paskatītos uz vegānās dzīves realitāti plašāk.

Lai kāda ir motivācija, vecāku uzdevums ir būt pieejamiem, lai parādītu izvēles plašāku kontekstu, par ko jaunieši bieži vien neiedomājas. Viņiem arī raksturīgi ir pamēģināt, izzināt, eksperimentēt, kas ir dabiski viņu vecumā, taču vecāku reakcija būs tā, kas šo procesu var padarīt problemātisku vai ,gluži otrādāk, – sniegt papildus zināšanas un līdz ar to piešķirt citu kvalitāti un plašumu

Apkopojot visu iepriekš minēto, vecākiem svarīgi:

Saprast, kas ir veģetārais uzturs un/vai vegānais dzīvesveids, kā arī apjaust – ka tas sākotnēji var būt izaicinoši, bet ir ļoti iespējami.

Sadzirdēt bērna stāstu un mēģināt kopā sastrukturēt (uz lapas, ja nepieciešams), ko tas mums kā ģimenei mainīs.

Aiziet pie speciālista, lai tiktu galā ar savām emocijām un pretestību, ja tāda radusies.

Aprunāties ar uztura speciālistu, par būtisko, ko jāņem vērā, veidojot maltīšu plānu.

Gatavot vakariņas kopā, kas mazina to produktu izmantošanu, kas bērnam negaršo.

Iespējams, ir nepieciešams gatavot arī nākamajai dienai pusdienas, ko paņemt līdzi uz skolu, jo nereti skolas ēdiens nav piemērots vegānu diētai, lai mazinātu ātro uzkodu biežumu.

Sekot līdzi sociālo kontu informācijai par vegānismu, par izaicinājumiem, par maltītēm, par papildus vitamīnu uzņemšanu.

Neaizmirst uzslavēt bērnu par šādu izvēli, kas jums kā ģimenei dod iespēju izvērtēt, izzināt, pamēģināt un sajusties kā vienai komandai!

Noteikti ir vērtīgi parunāt ar citām ģimenēm, kuras ir arī mainījušas savu ierasto uzturu uz vegāno uzturu. Viņiem noteikti ir vērtīgas atziņas.

Ja ir pavisam grūti akceptēt, dod sev laiku un sajūtu – tā ir fantastiska iespēja apgūt un izzināt ko jaunu, kas patiesībā vienmēr dzīvei sniedz jaunas krāsas un sajūtas!

Ja Tu vēlies sazināties ar Evitu personīgi profesionālas dabas jautājumos, aicinām rakstīt Evitai- evita.stala@gmail.com vai IG @evita.stala.psychology .