Vaļīgi vardi

Lai mēs viens otru labāk saprastu, ir noderīgi zināt vārdus, kurus lietojam un ko tie nozīmē. Bērnu vegānu vārdnīca, tāpat kā bērna valoda, ar laiku kļūs plašāka un bagātāka.
Vaļīgi vārdi ir tie, kuri dabiski un ērti savā starpā sajaukušies un nepadodas alfabēta kārtībai.

Saraksts ik brīdi tiek papildināts, lai mēs uzzinātu, kas tie ir un ko tie nozīmē! *

Bērns – persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Par bērnu fizioloģiski uzskata cilvēks pirmajā dzīves posmā līdz dzimumnobriedumam. Bērns ir ģimenes, tautas, cilvēces pastāvēšanas un turpināšanās pamatfaktors.

Ekoloģija – bioloģijas nozare, kas pētī organismu un vides savstarpējās attiecības.

Ģimene – sociāla grupa, ko veido 2 vai vairākas personas, starp kurām pastāv radniecība vai laulība, kurām ir kopīga saimniecība un kuras dzīvo kopīgā dzīvojamā vienībā (mājā, dzīvoklī un citur); šaurākā nozīmē – laulātie un viņu bērni, kamēr tie vēl atrodas nedalītā saimniecībā.

Mīlestība – kosmiska enerģija; dziļas jūtas, kas izsaka augstāko tuvības, labvēlības, draudzības, sirsnības pakāpi attieksmē pret cilvēku, uzskatiem, iecerēm, dabas un sabiedriskām parādībām. Mīlestība raksturo maigums, uzticība, paļāvība, nesavtība. Mīlestība rodas brīvi, to nevar uzspiest ar varu un pavēlēm.

Ģimenes funkcijas – ģimenes darbības veidi noteiktu vajadzību apmierināšanai. Mūsdienās par galvenais ģimenes funkcija parasti uzskata reproduktīvo, audzināšanas, saimniecisko ekonomisko, morāli psiholoģisko un rekreatīvo funkciju.

Vegānisms – dzīvesveids, kurā cilvēks tiecas izvairīties, tik, cik tas ir praktiski iespējams, no dzīvnieku izmantošanas savā labā- pārtikai, apgērbam un jebkādam citam iemeslam.

Adaptācija – pielāgošanās (arī pielāgošana) jaunai situācijai, kas saistīta ar nelabvēlīgu faktoru pārvarēšanu un piemērošanos videi. Adaptācija sekmē organisma darbspēju uzturēšanu.

Diēta – tā izcelsme- sengrieķu diaita ‘dzīvesveids, uztura režīms’. Uztura režīms, kur noteiktā veidā reglamentēts uzturlīdzekļu samērs, to kulinārās apstrādes veids, kā arī ēdienreižu starplaiki.

Atbildība – attieksme, kurai raksturīga pienākuma apziņa; apzināta nepieciešamība atbildēt par savu rīcību un tās sekām, uzņemties un pildīt sabiedrības izvirzītos uzdevumus. Atbildības apziņa skolēnos izkopjama pedagoģiskā procesā.

Vitamīni – organiski savienojumi, kas ir nepieciešami dzīvībai svarīgo procesu normālai norisei un ko organisms nespēj sintezēt pietiekamā daudzumā vai nesintezē nemaz. Svarīgākie vitamīni: A (retinols), B1 (tiamīns), B2 (riboflavīns), B3 (pantotēnskābe), B6 (piridoksīns), B12 (cianokobalamīns), C (askorbīnskābe), D2, D3 (kalciferoli), E (tokoferoli), H (biotīns), K (filohinons vai farnohinons), PP vitamīns (nikotīnskābe) un citi. Vitamīni neveidojas vai veidojas organismā nepietiekami, tāpēc jāuzņem ar uzturu.

Dabas aizsardzība – pasākumu komplekss dabas daudzveidības un pašatjaunošanās spēju saglabāšanai un dabas resursu aizsardzībai.

Vegāns – cilvēks, kurš dzīvo saskaņā ar vegānisma pamatprincipiem. Uzturālieto tikai un vienīgi augu valsts produktus.

Ogļhidrāti – dabā plaši sastopami organiski savienojumi, kas satur oglekli, ūdeņradi, skābekli un piedalās dažādās dzīvībai nepieciešamās norisēs, ir galvenais šūnu enerģijas avots. Ogļhidrāti ir primārais fotosintēzes produkts, nozīmīgs uztura komponents. Lieto pārtikas, papīra, mikrobioloģija rūpniecībā.

Dzīves kvalitāte – indivīda, ģimenes, iedzīvotāji grupas vai visas sabiedrības labklājības rādītājs. Ietver sabiedrībai nepieciešamo materiālo un garīgo labumu un tās attīstībai nepieciešamo iespēju kopumu

Bailes – satraukuma, saspringuma, nemiera stāvoklis, kāds rodas esošu, draudošu vai šķietamu briesmu, nelaimju, ciešanu u.tml. Apstākļos.

Cēlonis un sekas – viena no esamībā valdošajām dialektikas izpausmēm. Cēlonis ir jebkuras norises un parādības izraisītājs. Pasaulē nav neviena bezcēloniska veidojuma. Sekas ir cēloņa darbības iznākums un izpaužas kā noteiktas izmaiņas priekšmetā vai parādībā, uz kuru vērsta cēloņa darbība.

Daba – mūs ietverošā nedzīvā (neorganiskā) un dzīvā (organiskā) pasaule savā izpausmju daudzveidībā; cilvēka, sociālo grupu un sabiedrības kopumā pastāvēšanas un darbības dabiskā vide. Daba, kura nonākusi cilvēka darbības un iedarbības jomā, tiek saukta par cilvēciskoto dabu. Jēdziens daba tiek lietots arī nozīmē, kad ar to tiek raksturots kādas būtnes, lietas vai norises iekšējais un relatīvi pastāvīgais saturs (cilvēka daba, sociālo attiecību daba).

Proteīni – vienkāršas olbaltumvielas, dzīvo organismu šūnu galvenā sastāvdaļa.

Dabas genofonds – visu dzīvo organismu sugu un to ģenētisko pazīmju kopums.

Vajadzības – personas vai sociāls grupu prasību kopums pēc fizioloģija, materiālām, garīgām, intelektuālām, kultūras un citi vērtībām to funkcionēšanas nodrošināšanai. Personas vajadzība un to realizācija atkarīga no tās sociālā stāvokļa un sociālās attīstības līmeņa.

Ekoloģiskā izglītība – zināšanu un izpratnes apgūšana par organisma un vides savstarpējām attiecībām, par dabā notiekošajiem procesiem, cilvēka ekoloģiju – par cilvēka un vides savstarpējo iedarbību

fakts (latīņu factum < facere padarītais, darīt) – reāls notikums, norise, parādība, atgadījums, lieta, iznākums (objektīvais fakts); zināšanas, kuru patiesums ir pierādīts. Patiesa atziņa, kas kalpo kā izejpunkts teorijas veidošanai (zinātniskais fakts).

Fantāzija – 1. Prāta spēja veidot izdomātus tēlus; iztēle, kurai raksturīgi spilgti un neparasti priekšstati un tēli. 2. Brīvas formas instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu.

Zilās govis – lībiešu folklorā teiksmainas zilganpelēkas nokrāsas govis bez ragiem, kas dzīvo jūrā un ir neparasti pienīgas. Zilās govis sauc arī par Māras govīm.

Jaunpiens – piens, kas iegūts pirmajās 7 dienās pēc govs atnešanās. Tajā ir 3 –5 reižu vairāk olbaltumvielu, sevišķi sūkalu olbaltumvielu (tādēļ sildot sarec), palielināts arī imūnvielu, vitamīnu, tauku, bet samazināts laktozes daudzums. Izmainītā sastāva dēļ nav piemērots pārstrādei.

Piens – pārtikas produkts. 85% pasaulē iegūtā piena ir govju piens, līdz 11% bifeļu, 2% kazas, 2% aitu un dažas procentu desmitdaļas – ķēves piens. Latvijā izmanto galvenokārt govju pienu, nedaudz arī kazas pienu. Vidējais ķīmiskais sastāvs (%)govju (kazu) pienam: olbaltumvielas 3,3 (3,5), tauki 3,8 (4,3), piena cukurs 4,7 (4,5), minerālvielas 0,8 (0,8), ūdens 87,4 (86,4).

Agonija – dzīvības beidzamās izpausmes pirms nāves.

Mikroelementi – ķīmiski elementi, kas organismā ir niecīgā daudzumā, bet kuri ir nepieciešami dzīvības norisēs un jāuzņem reizē ar barības vielām. Lielākā daļa mikroelementu ir metāli (piemēram, Fe, Mn, Cu, Zn, Mo), citi – nemetāli (piemēram, B, Br, F, Cl). Mikroelementi ietilpst bioloģiski aktīvos savienojumos, piemēram, fermentos, vitamīnos, hormonos.

Idille – antīkās literatūras žanrs. Jaunlaiku Eiropas dzejā idille ir dzejolis, kurā attēlota vienkārša, mierīga dzīve pie dabas (K.Elferfelda Bērtulis un Maija; F.Bārdas Idille, Vasaras idilles).

Olbaltumvielas – augstmolekulu organiski savienojumi, kas sastāv no aminoskābēm, kuru molekulas sasaistītas virknē ar peptīdsaitēm; visu dzīvo organismu audu sastāvā. Olbaltumvielām ir galvenā nozīme ģenētiskās informācijas realizācijā, organismā veic dzīvībai nepieciešamās fizioloģiskās funkcijas. Nozīmīgs uztura komponents.

Iedvesma – garīgs stāvoklis, noskaņojums, kam raksturīga garīga pacilātība, jaunrades spēku uzplūdi, vēlēšanās darīt, īstenot un kas saistīts ar jaunu ideju rašanos, īstenošanu un darbības produktivitāti.

iedzīvotāju tradīcijas – sociāls un kultūras mantojuma daļa, kas vēsturisks izveidojusies noteiktas cilvēku kopas ietvaros un tiek pārņemta no iepriekšējām un nodota nākamajām paaudzēm.

Dabas resursi – saimniecībā un kultūrā izmantojamie dabas objekti un procesi (zeme, tās dzīles, ūdeņi, meži).

Augu piens – dzēriens, kas vizuāli līdzinās dzīvnieku pienam, taču radīts no augiem (auzas, sojas pupas, rieksti, zirņi u.c.) un paredzēts cilvēkiem.

Labais – morālās apziņas un ētikas jēdziens; ļaunā pretstats. Labais un ļaunais vispārīgā un būtiskā veidā nostata pretī un norobežo tikumīgo, jābūtību, paraugu un ideālu no netikumīgā un morāli nosodāmā atbilstoši attiecīgā laikmeta interesēm, pieņemtajām morāles normām un principiem. Labā un ļaunā attiecības atspoguļojas folklorā, literatūrā, reliģijā, ētikā, dažādās sadzīves jomās. Ētikā labais tiek raksturots kā: mūžīga, nemainīga Dieva griba, Visuma likums, pasaulīgas idejas vai cilvēka dabas izpausme. Platons uzskatīja, ka augstākais labums mums ir jaust labā ideju, kas ir tikumīgi pats par sevi un kas ir arī absolūtais tikumības avots.

Ļaunais – morālās apziņas un ētikas jēdziens; labā pretstats; negatīvo morālo īpašību vispārinājums. Ļaunais apkopo priekšstatus par peļamo, nosodāmo, nevēlamo cilvēka darbībā, iezīmējot neatbilstību morālajai jābūtībai, atkāpšanos no tikumiskām vērtībām. Šķirams ir morālais ļaunais no sociālajiem ļaunumiem (labumu pretstata).

Mājsaimniecība – statistikā vienas vai vairāku personu, kuras saista laulātība, radniecība vai citas attiecības un kas dzīvo vienā dzīvojamā vienībā ar kopīgu saimniecību, ar mājokļa uzturēšanu un saimniekošanu saistīto darbu kopums.

Mācību līdzeklis – izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā didaktiski pamatotā literatūra, mācību uzskates līdzekļi, tehniskie mācību līdzekļi, mācību materiāli un iekārtas, ko izmanto mācību procesā

paaudze – vienā laikā dzīvojoši aptuveni vienāda vecuma cilvēki. Vienas paaudzes aktīvās darbības laika periods ir apmēram 20–25 mūža gadi.

Veģetārietis – cilvēks, kas uzturā lieto augu produktus un atsakās no gaļas ēdieniem jeb produktiem, kas ir iegūti, nogalinot dzīvniekus.

Laktoveģetārietis uzturā lieto arī dzīvnieku piena produktus. Ovoveģetārietis uzturā lieto dzīvnieku olas, bet atsakās no dzīvnieku piena produktiem. Laktoovoveģetārietis uzturā lieto gan dzīvnieku olas, gan piena produktus. Pesketārietis savā uzturā lieto zivis, taču atsakās no citiem produktiem, kas iegūti, nogalinot dzīvniekus. Fleksitārietis ir cilvēks, kurš apzināti tiecas samazinat dzīvnieku un to produktu lietošanu savā uzturā, tāpēc bieži vien izvēlas veģetāras vai vegāniskas maltītes.

Veģetārisms – uztura režīms, kura pamatā ir augu produkti un atteikšanās no gaļas.

Cenzūra – iespiedprodukcijas un citu mākslas un ideoloģijas produktu pavairošanas un izplatīšanas kontroles sistēma. Pastāvēja jau antīkajā pasaulē; viduslaikos to īstenoja garīgās institūcijas. Pirmsiespieduma cenzūru pirmoreiz izsludināja pāvests Siksts IV 1471 un ar bullu nostiprināja 1515. Pirmais tiesas process pret franču izdevēju E.Dolē notika 1546. Cenzūra parasti pastiprinās totalitāra režīma apstākļos. Uz Latviju oficiālā laicīgā cenzūra pirmoreiz attiecās 1783. PSRS no 1945 tika ieviesta vairākpakāpju cenzūra, ko atcēla 1990.

Maksimālisms – uzskatu, prasību, principu galējība; pārspīlēts prasīgums. Maksimālisms raksturīgs pusaudžiem, tas pakāpeniski samazinās jaunībā.

TBC – angliski to be continued jeb turpinājums sekos…

* informatīvie avoti www.letonika.lv, https://www.vegansociety.com/, http://www.wikipedia.lv/